Atpakaļ ...

2011. gada 12. jūnijā - Philips MTB Apē

Šoreiz īsumā :)
Sākās Trek maratons kā jau trek maratons.
Kopā ar "Pavadoni" braucam kā vienmēr - taupot spēkus, lai spētu finišēt braucot nevis rāpojot un velosipēdu velkot līdzi. Braucam pa pļavu un es pie sevis domāju, pļava īstā trek stilā, pampaks uz pampaka. Beidzot izdevās izbaudīt uz savas ādas teicienu: "Kam tev ceļš - re kur pļava brauc." Trek veidotājiem ir tāda unikāla īpašība, vienkāršas lietas padarīt interesantas - šajā posmā tās bija pļavas.

Taču katrā trasē neizbēgami ir sava rozīnīte jebšu odziņa. Šoreiz odziņa bija iebraukšana "raganu un burvju zemē". Trase pārvērtās līdz nepazīšanai un vieglāka tā tiešām nepalika. Ilgi gaidītie stāvie uzbraucieni gaidīja ar atplēstām rokām. Šaurās taciņas, kas vijās gar kraujas malu, viltīgi ķiķināja mūs sagaidot un iedvesa neviltotu izbīli. Dūša papēžos saskrēja vietā ar uzrakstu "Brauc uzmanīgi. Neviens tev te pakaļ neatbrauks". Arī ezeri mūs mīļi sagaidīja, apskaujot ar kalmēm, niedrēm un citiem augiem, kas aug to krastos.

Beidzot atmaksājās cīniņi un pūles rāpjoties stāvajos uzbraucienos - tiem sekoja gari un skaisti nobraucieni.

Jāatzīst, ka smaids no seja nepazuda ne mirkli, arī tad ne, kad ieraudzījām nobraucienu ar 6 izsaukuma zīmēm :) Tiesa gan, ka pie zīmes vajadzēja piekarināt pretodu līdzekļus, jo šeit dunduri, mušas un odi metās tiešā uzbukumā.

Rūgtumu gan sagādāja vieta ar norādi "Fotogrāfēšanas vieta", jo to jau bija ielenkuši izsalkuši kukaiņu bari, kas atņirgtiem zobiem gaidīja kādu, kas uzķersies uz šī uzraksta un apstāties nobildēties. Toties tagad var teikt, ka es zinu, kā jūtās govis. Visu trasi nervus kutināja kukaiņu dūkšana un nemitīgā zibēšana gar acīm. Ticiet vai nē, man pietrūka astes, ar ko atgaiņāties.

Laika apstākļiem tomēr ļoti piemērota trase, lai gan bija brīži, kad minot mazā pauguriņā cauri pļavai likās, ka varētu nokrist un turpat uz vietas "atmest ķepas". Dzīvību glāba lauku sētās noliktie ūdens spaiņi ar aukstu akas ūdeni, kur siltais, līdzpaņemtais ūdens tika liets virsū, bet tā vietā ieliets aukstais akas ūdens. Pelde Vaidavā izraisīja pilnu sajūsmu.

Netrūka arī romantikas: izbrauciens cauri siena šķunim bija patīkams pārsteigums. Kopīgi ar "Pavadoni" smagi nopūtāmies - tik romantiska vieta ;), bet nu vajag finišēt ātrāk nekā par 5h.

Nav ne mazāko šaubu, ka trasi izdomājis/-uši ļaudis, kuru/-us varētu definēt "maniaks - mākslinieks".

Es vēlaizvien palieku pie uzskata, ka Trek trases ir jābrauc un jābauda, nevis fiksā gonkā jānoskrien neko neredzot. Kā arī visiem pusmaratona dalībniekiem silti ieteiktu nākamreiz Apē braukt maratona distanci, jo "burvju un raganu zeme" ir jāredz un jāizbauda!

Atpakaļ ...